8.45. Bojjhà
Bojjhasutta
TTC 1Một thời, Thế Tôn trú ở Sàvavatthì, tại Jetanava, khu vườn ông Anàthapindika. Rồi nữ cư sĩ Bojjhà đi đến Thế Tôn; sau khi đến, đảnh lễ Thế Tôn rồi ngồi xuống một bên. Thế Tôn nói với cư sĩ Bojjhà đang ngồi xuống một bên:
TTC 2… (Thế Tôn nói lại kinh 42, kể cả bài kệ, với những thay đổi cần thiết) …
Ekaṁ samayaṁ bhagavā sāvatthiyaṁ viharati jetavane anāthapiṇḍikassa ārāme.
Atha kho bojjhā upāsikā yena bhagavā tenupasaṅkami; upasaṅkamitvā bhagavantaṁ abhivādetvā ekamantaṁ nisīdi. Ekamantaṁ nisinnaṁ kho bojjhaṁ upāsikaṁ bhagavā etadavoca:
“Aṭṭhaṅgasamannāgato, bojjhe, uposatho upavuttho mahapphalo hoti mahānisaṁso mahājutiko mahāvipphāro.
Kathaṁ upavuttho ca, bojjhe, aṭṭhaṅgasamannāgato uposatho mahapphalo hoti mahānisaṁso mahājutiko mahāvipphāro?
Idha, bojjhe, ariyasāvako iti paṭisañcikkhati:
‘yāvajīvaṁ arahanto pāṇātipātaṁ pahāya pāṇātipātā paṭiviratā nihitadaṇḍā nihitasatthā lajjī dayāpannā sabbapāṇabhūtahitānukampino viharanti.
Ahampajja imañca rattiṁ imañca divasaṁ pāṇātipātaṁ pahāya pāṇātipātā paṭivirato nihitadaṇḍo nihitasattho lajjī dayāpanno, sabbapāṇabhūtahitānukampī viharāmi.
Imināpaṅgena arahataṁ anukaromi, uposatho ca me upavuttho bhavissatī’ti.
Iminā paṭhamena aṅgena samannāgato hoti …pe….
‘Yāvajīvaṁ arahanto uccāsayanamahāsayanaṁ pahāya uccāsayanamahāsayanā paṭiviratā nīcaseyyaṁ kappenti—mañcake vā tiṇasanthārake vā.
Ahampajja imañca rattiṁ imañca divasaṁ uccāsayanamahāsayanaṁ pahāya uccāsayanamahāsayanā paṭivirato nīcaseyyaṁ kappemi—mañcake vā tiṇasanthārake vā.
Imināpaṅgena arahataṁ anukaromi, uposatho ca me upavuttho bhavissatī’ti.
Iminā aṭṭhamena aṅgena samannāgato hoti.
Evaṁ upavuttho kho, bojjhe, aṭṭhaṅgasamannāgato uposatho mahapphalo hoti mahānisaṁso mahājutiko mahāvipphāro.
Kīvamahapphalo hoti, kīvamahānisaṁso, kīvamahājutiko, kīvamahāvipphāro?
Seyyathāpi, bojjhe, yo imesaṁ soḷasannaṁ mahājanapadānaṁ pahūtarattaratanānaṁ issariyādhipaccaṁ rajjaṁ kāreyya, seyyathidaṁ—
aṅgānaṁ magadhānaṁ kāsīnaṁ kosalānaṁ vajjīnaṁ mallānaṁ cetīnaṁ vaṅgānaṁ kurūnaṁ pañcālānaṁ macchānaṁ sūrasenānaṁ assakānaṁ avantīnaṁ gandhārānaṁ kambojānaṁ, aṭṭhaṅgasamannāgatassa uposathassa etaṁ kalaṁ nāgghati soḷasiṁ.
Taṁ kissa hetu?
Kapaṇaṁ, bojjhe, mānusakaṁ rajjaṁ dibbaṁ sukhaṁ upanidhāya.
Yāni, bojjhe, mānusakāni paññāsa vassāni, cātumahārājikānaṁ devānaṁ eso eko rattindivo.
Tāya rattiyā tiṁsarattiyo māso.
Tena māsena dvādasamāsiyo saṁvaccharo.
Tena saṁvaccharena dibbāni pañca vassasatāni cātumahārājikānaṁ devānaṁ āyuppamāṇaṁ.
Ṭhānaṁ kho panetaṁ, bojjhe, vijjati yaṁ idhekacco itthī vā puriso vā aṭṭhaṅgasamannāgataṁ uposathaṁ upavasitvā kāyassa bhedā paraṁ maraṇā cātumahārājikānaṁ devānaṁ sahabyataṁ upapajjeyya.
Idaṁ kho panetaṁ, bojjhe, sandhāya bhāsitaṁ:
‘kapaṇaṁ mānusakaṁ rajjaṁ dibbaṁ sukhaṁ upanidhāya’.
Yaṁ, bojjhe, mānusakaṁ vassasataṁ …pe…
tāni, bojjhe, mānusakāni dve vassasatāni …pe…
cattāri vassasatāni …pe…
aṭṭha vassasatāni …pe…
soḷasa vassasatāni paranimmitavasavattīnaṁ devānaṁ eso eko rattindivo.
Tāya rattiyā tiṁsarattiyo māso.
Tena māsena dvādasamāsiyo saṁvaccharo.
Tena saṁvaccharena dibbāni soḷasa vassasahassāni paranimmitavasavattīnaṁ devānaṁ āyuppamāṇaṁ.
Ṭhānaṁ kho panetaṁ, bojjhe, vijjati yaṁ idhekacco itthī vā puriso vā aṭṭhaṅgasamannāgataṁ uposathaṁ upavasitvā kāyassa bhedā paraṁ maraṇā paranimmitavasavattīnaṁ devānaṁ sahabyataṁ upapajjeyya.
Idaṁ kho panetaṁ, bojjhe, sandhāya bhāsitaṁ:
‘kapaṇaṁ mānusakaṁ rajjaṁ dibbaṁ sukhaṁ upanidhāyā’ti.
Pāṇaṁ na haññe na cadinnamādiye,
Musā na bhāse na ca majjapo siyā;
Abrahmacariyā virameyya methunā,
Rattiṁ na bhuñjeyya vikālabhojanaṁ.
Mālaṁ na dhāre na ca gandhamācare,
Mañce chamāyaṁ va sayetha santhate;
Etañhi aṭṭhaṅgikamāhuposathaṁ,
Buddhena dukkhantagunā pakāsitaṁ.
Cando ca suriyo ca ubho sudassanā,
Obhāsayaṁ anupariyanti yāvatā;
Tamonudā te pana antalikkhagā,
Nabhe pabhāsanti disāvirocanā.
Etasmiṁ yaṁ vijjati antare dhanaṁ,
Muttā maṇi veḷuriyañca bhaddakaṁ;
Siṅgīsuvaṇṇaṁ atha vāpi kañcanaṁ,
Yaṁ jātarūpaṁ haṭakanti vuccati.
Aṭṭhaṅgupetassa uposathassa,
Kalampi te nānubhavanti soḷasiṁ;
Candappabhā tāragaṇā ca sabbe.
Tasmā hi nārī ca naro ca sīlavā,
Aṭṭhaṅgupetaṁ upavassuposathaṁ;
Puññāni katvāna sukhudrayāni,
Aninditā saggamupenti ṭhānan”ti.
Pañcamaṁ.
SC 1On one occasion the Blessed One was dwelling at Sāvatthī at Jeta’s Grove, Anāthapiṇḍika’s Park. Then the female lay follower Bojjhā approached the Blessed One, paid homage to him, and sat down to one side. The Blessed One then said to her:
SC 2“Bojjhā, observed complete in eight factors, the uposatha is of great fruit and benefit, extraordinarily brilliant and pervasive….” an.iv.260
All as in 8:42, including the verses. [261–62]
TTC 1Một thời, Thế Tôn trú ở Sàvavatthì, tại Jetanava, khu vườn ông Anàthapindika. Rồi nữ cư sĩ Bojjhà đi đến Thế Tôn; sau khi đến, đảnh lễ Thế Tôn rồi ngồi xuống một bên. Thế Tôn nói với cư sĩ Bojjhà đang ngồi xuống một bên:
TTC 2… (Thế Tôn nói lại kinh 42, kể cả bài kệ, với những thay đổi cần thiết) …
Ekaṁ samayaṁ bhagavā sāvatthiyaṁ viharati jetavane anāthapiṇḍikassa ārāme.
Atha kho bojjhā upāsikā yena bhagavā tenupasaṅkami; upasaṅkamitvā bhagavantaṁ abhivādetvā ekamantaṁ nisīdi. Ekamantaṁ nisinnaṁ kho bojjhaṁ upāsikaṁ bhagavā etadavoca:
“Aṭṭhaṅgasamannāgato, bojjhe, uposatho upavuttho mahapphalo hoti mahānisaṁso mahājutiko mahāvipphāro.
Kathaṁ upavuttho ca, bojjhe, aṭṭhaṅgasamannāgato uposatho mahapphalo hoti mahānisaṁso mahājutiko mahāvipphāro?
Idha, bojjhe, ariyasāvako iti paṭisañcikkhati:
‘yāvajīvaṁ arahanto pāṇātipātaṁ pahāya pāṇātipātā paṭiviratā nihitadaṇḍā nihitasatthā lajjī dayāpannā sabbapāṇabhūtahitānukampino viharanti.
Ahampajja imañca rattiṁ imañca divasaṁ pāṇātipātaṁ pahāya pāṇātipātā paṭivirato nihitadaṇḍo nihitasattho lajjī dayāpanno, sabbapāṇabhūtahitānukampī viharāmi.
Imināpaṅgena arahataṁ anukaromi, uposatho ca me upavuttho bhavissatī’ti.
Iminā paṭhamena aṅgena samannāgato hoti …pe….
‘Yāvajīvaṁ arahanto uccāsayanamahāsayanaṁ pahāya uccāsayanamahāsayanā paṭiviratā nīcaseyyaṁ kappenti—mañcake vā tiṇasanthārake vā.
Ahampajja imañca rattiṁ imañca divasaṁ uccāsayanamahāsayanaṁ pahāya uccāsayanamahāsayanā paṭivirato nīcaseyyaṁ kappemi—mañcake vā tiṇasanthārake vā.
Imināpaṅgena arahataṁ anukaromi, uposatho ca me upavuttho bhavissatī’ti.
Iminā aṭṭhamena aṅgena samannāgato hoti.
Evaṁ upavuttho kho, bojjhe, aṭṭhaṅgasamannāgato uposatho mahapphalo hoti mahānisaṁso mahājutiko mahāvipphāro.
Kīvamahapphalo hoti, kīvamahānisaṁso, kīvamahājutiko, kīvamahāvipphāro?
Seyyathāpi, bojjhe, yo imesaṁ soḷasannaṁ mahājanapadānaṁ pahūtarattaratanānaṁ issariyādhipaccaṁ rajjaṁ kāreyya, seyyathidaṁ—
aṅgānaṁ magadhānaṁ kāsīnaṁ kosalānaṁ vajjīnaṁ mallānaṁ cetīnaṁ vaṅgānaṁ kurūnaṁ pañcālānaṁ macchānaṁ sūrasenānaṁ assakānaṁ avantīnaṁ gandhārānaṁ kambojānaṁ, aṭṭhaṅgasamannāgatassa uposathassa etaṁ kalaṁ nāgghati soḷasiṁ.
Taṁ kissa hetu?
Kapaṇaṁ, bojjhe, mānusakaṁ rajjaṁ dibbaṁ sukhaṁ upanidhāya.
Yāni, bojjhe, mānusakāni paññāsa vassāni, cātumahārājikānaṁ devānaṁ eso eko rattindivo.
Tāya rattiyā tiṁsarattiyo māso.
Tena māsena dvādasamāsiyo saṁvaccharo.
Tena saṁvaccharena dibbāni pañca vassasatāni cātumahārājikānaṁ devānaṁ āyuppamāṇaṁ.
Ṭhānaṁ kho panetaṁ, bojjhe, vijjati yaṁ idhekacco itthī vā puriso vā aṭṭhaṅgasamannāgataṁ uposathaṁ upavasitvā kāyassa bhedā paraṁ maraṇā cātumahārājikānaṁ devānaṁ sahabyataṁ upapajjeyya.
Idaṁ kho panetaṁ, bojjhe, sandhāya bhāsitaṁ:
‘kapaṇaṁ mānusakaṁ rajjaṁ dibbaṁ sukhaṁ upanidhāya’.
Yaṁ, bojjhe, mānusakaṁ vassasataṁ …pe…
tāni, bojjhe, mānusakāni dve vassasatāni …pe…
cattāri vassasatāni …pe…
aṭṭha vassasatāni …pe…
soḷasa vassasatāni paranimmitavasavattīnaṁ devānaṁ eso eko rattindivo.
Tāya rattiyā tiṁsarattiyo māso.
Tena māsena dvādasamāsiyo saṁvaccharo.
Tena saṁvaccharena dibbāni soḷasa vassasahassāni paranimmitavasavattīnaṁ devānaṁ āyuppamāṇaṁ.
Ṭhānaṁ kho panetaṁ, bojjhe, vijjati yaṁ idhekacco itthī vā puriso vā aṭṭhaṅgasamannāgataṁ uposathaṁ upavasitvā kāyassa bhedā paraṁ maraṇā paranimmitavasavattīnaṁ devānaṁ sahabyataṁ upapajjeyya.
Idaṁ kho panetaṁ, bojjhe, sandhāya bhāsitaṁ:
‘kapaṇaṁ mānusakaṁ rajjaṁ dibbaṁ sukhaṁ upanidhāyā’ti.
Pāṇaṁ na haññe na cadinnamādiye,
Musā na bhāse na ca majjapo siyā;
Abrahmacariyā virameyya methunā,
Rattiṁ na bhuñjeyya vikālabhojanaṁ.
Mālaṁ na dhāre na ca gandhamācare,
Mañce chamāyaṁ va sayetha santhate;
Etañhi aṭṭhaṅgikamāhuposathaṁ,
Buddhena dukkhantagunā pakāsitaṁ.
Cando ca suriyo ca ubho sudassanā,
Obhāsayaṁ anupariyanti yāvatā;
Tamonudā te pana antalikkhagā,
Nabhe pabhāsanti disāvirocanā.
Etasmiṁ yaṁ vijjati antare dhanaṁ,
Muttā maṇi veḷuriyañca bhaddakaṁ;
Siṅgīsuvaṇṇaṁ atha vāpi kañcanaṁ,
Yaṁ jātarūpaṁ haṭakanti vuccati.
Aṭṭhaṅgupetassa uposathassa,
Kalampi te nānubhavanti soḷasiṁ;
Candappabhā tāragaṇā ca sabbe.
Tasmā hi nārī ca naro ca sīlavā,
Aṭṭhaṅgupetaṁ upavassuposathaṁ;
Puññāni katvāna sukhudrayāni,
Aninditā saggamupenti ṭhānan”ti.
Pañcamaṁ.