Vi-n 1 Một thời Tôn giả Musīla, Tôn giả Saviṭṭha, Tôn giả Nārada, Tôn giả Ānanda trú ở Kosambī, vườn Ghositā.
I
Vi-n 2 Rồi Tôn giả Saviṭṭha nói với Tôn giả Musīla:
—Này Hiền giả Musīla, ngoài lòng tin, ngoài ưa thích, ngoài truyền thuyết, ngoài thẩm lự hành tướng (ākāraparivitakkā), ngoài thẩm định và chấp nhận quan điểm (diṭṭhinijjhānakkhanti), Tôn giả Musīla tự mình có trí biết được: “Do duyên sanh, già chết sanh khởi”?
Vi-n 3 —Này Hiền giả Saviṭṭha, ngoài lòng tin, ngoài ưa thích, ngoài truyền thuyết, ngoài thẩm lự hành tướng, ngoài thẩm định và chấp nhận quan điểm, tôi có biết được, tôi có thấy được: “Do duyên sanh, già chết sanh khởi”.
Vi-n 4 —Này Hiền giả Musīla, ngoài lòng tin, ngoài ưa thích, ngoài truyền thuyết, ngoài thẩm lự các điều kiện, ngoài thẩm định và chấp nhận quan điểm, Tôn giả Musīla tự mình có trí biết được: “Do duyên hữu, nên sanh sinh khởi… (như trên)…
Vi-n 5 … “Do duyên thủ nên hữu sanh khởi”.
Vi-n 6 … “Do duyên ái nên thủ sanh khởi”.
Vi-n 7 … “Do duyên thọ nên ái sanh khởi”.
Vi-n 8 … “Do duyên xúc nên thọ sanh khởi”.
Vi-n 9 … “Do duyên sáu xứ nên xúc sanh khởi”.
Vi-n 10 … “Do duyên danh sắc nên sáu xứ sanh khởi”.
Vi-n 11 … “Do duyên thức nên danh sắc sanh khởi”.
Vi-n 12 … “Do duyên hành nên thức sanh khởi”.
Vi-n 13 … “Do duyên vô minh nên hành sanh khởi”.
Vi-n 14 —Này Hiền giả Saviṭṭha, ngoài lòng tin, ngoài ưa thích, ngoài truyền thuyết, ngoài thẩm lự các điều kiện, ngoài thẩm định và chấp nhận quan điểm, tôi biết được, tôi thấy được: “Do duyên vô minh, các hành sanh khởi”.
Vi-n 15 —Này Hiền giả Musīla, ngoài lòng tin, ngoài ưa thích, ngoài truyền thuyết, ngoài thẩm lự các điều kiện, ngoài sự thẩm định và chấp nhận quan điểm, Tôn giả Musīla tự mình có trí biết như sau: “Do sanh diệt, nên già chết diệt”.
Vi-n 16 —Này Hiền giả Saviṭṭha, ngoài lòng tin, ngoài ưa thích, ngoài truyền thuyết, ngoài thẩm lự các điều kiện, ngoài thẩm định và chấp nhận quan điểm, tôi biết như sau, tôi thấy như sau: “Do sanh diệt, nên già chết diệt”.
Vi-n 17 —Này Hiền giả Musīla, ngoài lòng tin, ngoài ưa thích, ngoài truyền thuyết, ngoài thẩm lự các điều kiện, ngoài thẩm định và chấp nhận quan điểm, Tôn giả Musīla tự mình có trí biết như sau: “Do hữu diệt, nên sanh diệt”.
Vi-n 18-24 … “Do thủ diệt, nên hữu diệt… Do ái diệt, nên thủ diệt… Do thọ diệt, nên ái diệt… Do xúc diệt nên thọ diệt… Do sáu xứ diệt, nên xúc diệt… Do danh sắc diệt, nên sáu xứ diệt… Do thức diệt, nên danh sắc diệt… Do hành diệt, nên thức diệt… Do vô minh diệt, nên hành diệt”.
Vi-n 25 —Này Hiền giả Saviṭṭha, ngoài lòng tin, ngoài ưa thích, ngoài truyền thuyết, ngoài thẩm lự các điều kiện, ngoài thẩm định và chấp nhận quan điểm, tôi biết như sau, tôi thấy như sau: “Do vô minh diệt, nên hành diệt”
Vi-n 26 —Này Hiền giả Musīla, ngoài lòng tin, ngoài ưa thích, ngoài truyền thuyết, ngoài thẩm lự các điều kiện, ngoài thẩm định và chấp nhận quan điểm, Tôn giả Musīla tự mình có trí biết như sau: “ Do hữu diệt là Niết-bàn”.
Vi-n 27 —Này Hiền giả Saviṭṭha, ngoài lòng tin, ngoài ưa thích, ngoài truyền thuyết, ngoài thẩm lự các điều kiện, ngoài thẩm định và chấp nhận quan điểm, tôi biết như sau, tôi thấy như sau: “Do hữu diệt là Niết-bàn”.
Vi-n 28 —Như vậy, Tôn giả Musīla là bậc A-la-hán đã đoạn tận các lậu hoặc?
Vi-n 29 Khi nghe nói vậy, Tôn giả Musīla giữ im lặng.
II
Vi-n 30 Rồi Tôn giả Nārada nói với Tôn giả Saviṭṭha:
—Này Hiền giả Saviṭṭha, lành thay nếu tôi được hỏi câu này. Hãy hỏi tôi câu hỏi này, và tôi sẽ trả lời cho Hiền giả câu hỏi này.
Vi-n 31 —Tôn giả Nārada hãy lấy câu hỏi này. Tôi sẽ hỏi Tôn giả Nārada câu hỏi này. Và Tôn giả Nārada hãy trả lời cho tôi câu hỏi này.
Vi-n 32-57 …—Này Hiền giả Saviṭṭha, ngoài lòng tin… tôi biết như sau, tôi thấy như sau: “Do hữu diệt là Niết-bàn”.
Vi-n 58 —Như vậy, Tôn giả Nārada là bậc A-la-hán, đã đoạn tận các lậu hoặc?
Vi-n 59 —Này Hiền giả, “Do hữu diệt là Niết-bàn”, tôi khéo thấy như chơn nhờ chánh trí tuệ. Nhưng tôi không phải là vị A-la-hán đã đoạn tận các lậu hoặc.
Vi-n 60 Ví như trên một con đường hoang vắng có một giếng nước. Tại đấy không có dây, không có gàu nước. Rồi có người đi đến, bị nóng bức bách, bị nóng áp đảo, mệt mỏi, run rẩy, khát nước. Người ấy ngó xuống giếng và biết được: “Giếng này có nước”, nhưng đứng chịu, thân thể không chạm nước.
Vi-n 61 Cũng vậy, này Hiền giả, “Hữu diệt là Niết-bàn”, tôi khéo thấy như chơn nhờ chánh trí tuệ, nhưng tôi không phải là vị A-la-hán đã đoạn tận các lậu hoặc.
III
Vi-n 62 Khi được nói vậy, Tôn giả Ānanda nói với Tôn giả Saviṭṭha:
—Này Hiền giả Saviṭṭha, nói như vậy thời Hiền giả nói gì về Tôn giả Nārada?
Vi-n 63 —Này Hiền giả Ānanda, nói như vậy, tôi không nói gì về Tôn giả Nārada, ngoài sự tốt lành, ngoài sự tốt đẹp.
Ekaṁ samayaṁ āyasmā ca musilo āyasmā ca paviṭṭho āyasmā ca nārado āyasmā ca ānando kosambiyaṁ viharanti ghositārāme.
Atha kho āyasmā paviṭṭho āyasmantaṁ musilaṁ etadavoca:
“aññatreva, āvuso musila, saddhāya aññatra ruciyā aññatra anussavā aññatra ākāraparivitakkā aññatra diṭṭhinijjhānakkhantiyā atthāyasmato musilassa paccattameva ñāṇaṁ:
‘jātipaccayā jarāmaraṇan’”ti?
“Aññatreva, āvuso paviṭṭha, saddhāya aññatra ruciyā aññatra anussavā aññatra ākāraparivitakkā aññatra diṭṭhinijjhānakkhantiyā ahametaṁ jānāmi ahametaṁ passāmi:
‘jātipaccayā jarāmaraṇan’”ti.
“Aññatreva, āvuso musila, saddhāya aññatra ruciyā aññatra anussavā aññatra ākāraparivitakkā aññatra diṭṭhinijjhānakkhantiyā atthāyasmato musilassa paccattameva ñāṇaṁ:
‘bhavapaccayā jātīti …pe…
upādānapaccayā bhavoti …
taṇhāpaccayā upādānanti …
vedanāpaccayā taṇhāti …
phassapaccayā vedanāti …
saḷāyatanapaccayā phassoti …
nāmarūpapaccayā saḷāyatananti …
viññāṇapaccayā nāmarūpanti …
saṅkhārapaccayā viññāṇanti …
avijjāpaccayā saṅkhārā’”ti?
“Aññatreva, āvuso paviṭṭha, saddhāya aññatra ruciyā aññatra anussavā aññatra ākāraparivitakkā aññatra diṭṭhinijjhānakkhantiyā ahametaṁ jānāmi ahametaṁ passāmi:
‘avijjāpaccayā saṅkhārā’”ti.
“Aññatreva, āvuso musila, saddhāya aññatra ruciyā aññatra anussavā aññatra ākāraparivitakkā aññatra diṭṭhinijjhānakkhantiyā atthāyasmato musilassa paccattameva ñāṇaṁ:
‘jātinirodhā jarāmaraṇanirodho’”ti?
“Aññatreva, āvuso paviṭṭha, saddhāya aññatra ruciyā aññatra anussavā aññatra ākāraparivitakkā aññatra diṭṭhinijjhānakkhantiyā ahametaṁ jānāmi ahametaṁ passāmi:
‘jātinirodhā jarāmaraṇanirodho’”ti.
“Aññatreva, āvuso musila, saddhāya aññatra ruciyā aññatra anussavā aññatra ākāraparivitakkā aññatra diṭṭhinijjhānakkhantiyā atthāyasmato musilassa paccattameva ñāṇaṁ:
‘bhavanirodhā jātinirodhoti …pe…
upādānanirodhā bhavanirodhoti …
taṇhānirodhā upādānanirodhoti …
vedanānirodhā taṇhānirodhoti …
phassanirodhā vedanānirodhoti …
saḷāyatananirodhā phassanirodhoti …
nāmarūpanirodhā saḷāyatananirodhoti …
viññāṇanirodhā nāmarūpanirodhoti …
saṅkhāranirodhā viññāṇanirodhoti …
avijjānirodhā saṅkhāranirodho’”ti?
“Aññatreva, āvuso paviṭṭha, saddhāya aññatra ruciyā aññatra anussavā aññatra ākāraparivitakkā aññatra diṭṭhinijjhānakkhantiyā ahametaṁ jānāmi ahametaṁ passāmi:
‘avijjānirodhā saṅkhāranirodho’”ti.
“Aññatreva, āvuso musila, saddhāya aññatra ruciyā aññatra anussavā aññatra ākāraparivitakkā aññatra diṭṭhinijjhānakkhantiyā atthāyasmato musilassa paccattameva ñāṇaṁ:
‘bhavanirodho nibbānan’”ti?
“Aññatreva, āvuso paviṭṭha, saddhāya aññatra ruciyā aññatra anussavā aññatra ākāraparivitakkā aññatra diṭṭhinijjhānakkhantiyā ahametaṁ jānāmi ahametaṁ passāmi:
‘bhavanirodho nibbānan’”ti.
“Tenahāyasmā musilo arahaṁ khīṇāsavo”ti?
Evaṁ vutte, āyasmā musilo tuṇhī ahosi.
Atha kho āyasmā nārado āyasmantaṁ paviṭṭhaṁ etadavoca:
“sādhāvuso paviṭṭha, ahaṁ etaṁ pañhaṁ labheyyaṁ.
Maṁ etaṁ pañhaṁ puccha.
Ahaṁ te etaṁ pañhaṁ byākarissāmī”ti.
“Labhatāyasmā nārado etaṁ pañhaṁ.
Pucchāmahaṁ āyasmantaṁ nāradaṁ etaṁ pañhaṁ.
Byākarotu ca me āyasmā nārado etaṁ pañhaṁ.
Aññatreva, āvuso nārada, saddhāya aññatra ruciyā aññatra anussavā aññatra ākāraparivitakkā aññatra diṭṭhinijjhānakkhantiyā atthāyasmato nāradassa paccattameva ñāṇaṁ:
‘jātipaccayā jarāmaraṇan’”ti?
“Aññatreva, āvuso paviṭṭha, saddhāya aññatra ruciyā aññatra anussavā aññatra ākāraparivitakkā aññatra diṭṭhinijjhānakkhantiyā ahametaṁ jānāmi ahametaṁ passāmi:
‘jātipaccayā jarāmaraṇan’”ti.
“Aññatreva, āvuso nārada, saddhāya aññatra ruciyā aññatra anussavā aññatra ākāraparivitakkā aññatra diṭṭhinijjhānakkhantiyā atthāyasmato nāradassa paccattameva ñāṇaṁ—
bhavapaccayā jāti …pe…
avijjāpaccayā saṅkhārā”ti?
“Aññatreva, āvuso paviṭṭha, saddhāya aññatra ruciyā aññatra anussavā aññatra ākāraparivitakkā aññatra diṭṭhinijjhānakkhantiyā ahametaṁ jānāmi ahametaṁ passāmi:
‘avijjāpaccayā saṅkhārā’”ti.
“Aññatreva, āvuso nārada, saddhāya aññatra ruciyā aññatra anussavā aññatra ākāraparivitakkā aññatra diṭṭhinijjhānakkhantiyā atthāyasmato nāradassa paccattameva ñāṇaṁ:
‘jātinirodhā jarāmaraṇanirodho’”ti?
“Aññatreva, āvuso paviṭṭha, saddhāya aññatra ruciyā aññatra anussavā aññatra ākāraparivitakkā aññatra diṭṭhinijjhānakkhantiyā ahametaṁ jānāmi ahametaṁ passāmi:
‘jātinirodhā jarāmaraṇanirodho’”ti.
“Aññatreva, āvuso nārada, saddhāya aññatra ruciyā aññatra anussavā aññatra ākāraparivitakkā aññatra diṭṭhinijjhānakkhantiyā atthāyasmato nāradassa paccattameva ñāṇaṁ:
‘bhavanirodhā jātinirodhoti …pe…
avijjānirodhā saṅkhāranirodho’”ti?
“Aññatreva, āvuso paviṭṭha, saddhāya aññatra ruciyā aññatra anussavā aññatra ākāraparivitakkā aññatra diṭṭhinijjhānakkhantiyā ahametaṁ jānāmi ahametaṁ passāmi:
‘avijjānirodhā saṅkhāranirodho’”ti.
“Aññatreva, āvuso nārada, saddhāya aññatra ruciyā aññatra anussavā aññatra ākāraparivitakkā aññatra diṭṭhinijjhānakkhantiyā atthāyasmato nāradassa paccattameva ñāṇaṁ:
‘bhavanirodho nibbānan’”ti?
“Aññatreva, āvuso paviṭṭha, saddhāya aññatra ruciyā aññatra anussavā aññatra ākāraparivitakkā aññatra diṭṭhinijjhānakkhantiyā ahametaṁ jānāmi ahametaṁ passāmi:
‘bhavanirodho nibbānan’”ti.
“Tenahāyasmā nārado arahaṁ khīṇāsavo”ti?
“‘Bhavanirodho nibbānan’ti kho me, āvuso, yathābhūtaṁ sammappaññāya sudiṭṭhaṁ, na camhi arahaṁ khīṇāsavo.
Seyyathāpi, āvuso, kantāramagge udapāno, tatra nevassa rajju na udakavārako.
Atha puriso āgaccheyya ghammābhitatto ghammapareto kilanto tasito pipāsito, so taṁ udapānaṁ olokeyya.
Tassa ‘udakan’ti hi kho ñāṇaṁ assa, na ca kāyena phusitvā vihareyya.
Evameva kho, āvuso, ‘bhavanirodho nibbānan’ti yathābhūtaṁ sammappaññāya sudiṭṭhaṁ, na camhi arahaṁ khīṇāsavo”ti.
Evaṁ vutte, āyasmā ānando āyasmantaṁ paviṭṭhaṁ etadavoca:
“evaṁvādī tvaṁ, āvuso paviṭṭha, āyasmantaṁ nāradaṁ kiṁ vadesī”ti?
“Evaṁvādāhaṁ, āvuso ānanda, āyasmantaṁ nāradaṁ na kiñci vadāmi aññatra kalyāṇā aññatra kusalā”ti.
Aṭṭhamaṁ.
SC 1On one occasion the Venerable Musīla, the Venerable Saviṭṭha, the Venerable Narada, and the Venerable Ānanda were living at Kosambī in Ghosita’s Park.
SC 2Then the Venerable Saviṭṭha said to the Venerable Musīla: “Friend Musīla, apart from faith, apart from personal preference, apart from oral tradition, apart from reasoned reflection, apart from acceptance of a view after pondering it, does the Venerable Musīla have personal knowledge thus: ‘With birth as condition, aging-and-death comes to be’?”
SC 3“Friend Saviṭṭha, apart from faith, apart from personal preference, apart from oral tradition, apart from reasoned reflection, apart from acceptance of a view after pondering it, I know this, I see this: ‘With birth as condition, aging-and-death comes to be.’” sn.ii.116
SC 4“Friend Musīla, apart from faith … apart from acceptance of a view after pondering it, does the Venerable Musīla have personal knowledge thus: ‘With existence as condition, birth’?… ‘With ignorance as condition, volitional formations’?”
SC 5“Friend Saviṭṭha, apart from faith … apart from acceptance of a view after pondering it, I know this, I see this: ‘With ignorance as condition, volitional formations.’”
SC 6“Friend Musīla, apart from faith … apart from acceptance of a view after pondering it, does the Venerable Musīla have personal knowledge: ‘With the cessation of birth comes cessation of aging-and-death’? … sn.ii.117 … ‘With the cessation of ignorance comes cessation of volitional formations’?”
SC 7“Friend Saviṭṭha, apart from faith …. apart from acceptance of a view after pondering it, I know this, I see this: ‘With the cessation of birth comes cessation of aging-and-death.’… ‘With the cessation of ignorance comes cessation of volitional formations.’”
SC 8“Friend Musīla, apart from faith, apart from personal preference, apart from oral tradition, apart from reasoned reflection, apart from acceptance of a view after pondering it, does the Venerable Musīla have personal knowledge thus: ‘Nibbāna is the cessation of existence’?”
SC 9“Friend Saviṭṭha, apart from faith, apart from personal preference, apart from oral tradition, apart from reasoned reflection, apart from acceptance of a view after pondering it, I know this, I see this: ‘Nibbāna is the cessation of existence.’”
SC 10“Then the Venerable Musīla is an arahant, one whose taints are destroyed.”
SC 11When this was said, the Venerable Musīla kept silent.
SC 12Then the Venerable Narada said to the Venerable Saviṭṭha: “Friend Saviṭṭha, it would be good if I were asked that series of questions. Ask me that series of questions and I will answer you.”
SC 13“Then let the Venerable Narada get to answer that series of questions. I will ask the Venerable Narada that series of questions, and let him answer me.”
SC 14Here the Venerable Saviṭṭha asks the Venerable Narada the same series of questions as were addressed to the Venerable Musīla, and he answers in exactly the same way.
SC 15“Then the Venerable Narada is an arahant, one whose taints are destroyed.” sn.ii.118
SC 16“Friend, though I have clearly seen as it really is with correct wisdom, ‘Nibbāna is the cessation of existence,’ I am not an arahant, one whose taints are destroyed. Suppose, friend, there was a well along a desert road, but it had neither a rope nor a bucket. Then a man would come along, oppressed and afflicted by the heat, tired, parched, and thirsty. He would look down into the well and the knowledge would occur to him, ‘There is water,’ but he would not be able to make bodily contact with it. So too, friend, though I have clearly seen as it really is with correct wisdom, ‘Nibbāna is the cessation of existence,’ I am not an arahant, one whose taints are destroyed.”
SC 17When this was said, the Venerable Ānanda asked the Venerable Saviṭṭha: “When he speaks in such a way, friend Saviṭṭha, what would you say about the Venerable Narada?”
SC 18“When he speaks in such a way, friend Ānanda, I would not say anything about the Venerable Narada except what is good and favourable.”
Vi-n 1 Một thời Tôn giả Musīla, Tôn giả Saviṭṭha, Tôn giả Nārada, Tôn giả Ānanda trú ở Kosambī, vườn Ghositā.
I
Vi-n 2 Rồi Tôn giả Saviṭṭha nói với Tôn giả Musīla:
—Này Hiền giả Musīla, ngoài lòng tin, ngoài ưa thích, ngoài truyền thuyết, ngoài thẩm lự hành tướng (ākāraparivitakkā), ngoài thẩm định và chấp nhận quan điểm (diṭṭhinijjhānakkhanti), Tôn giả Musīla tự mình có trí biết được: “Do duyên sanh, già chết sanh khởi”?
Vi-n 3 —Này Hiền giả Saviṭṭha, ngoài lòng tin, ngoài ưa thích, ngoài truyền thuyết, ngoài thẩm lự hành tướng, ngoài thẩm định và chấp nhận quan điểm, tôi có biết được, tôi có thấy được: “Do duyên sanh, già chết sanh khởi”.
Vi-n 4 —Này Hiền giả Musīla, ngoài lòng tin, ngoài ưa thích, ngoài truyền thuyết, ngoài thẩm lự các điều kiện, ngoài thẩm định và chấp nhận quan điểm, Tôn giả Musīla tự mình có trí biết được: “Do duyên hữu, nên sanh sinh khởi… (như trên)…
Vi-n 5 … “Do duyên thủ nên hữu sanh khởi”.
Vi-n 6 … “Do duyên ái nên thủ sanh khởi”.
Vi-n 7 … “Do duyên thọ nên ái sanh khởi”.
Vi-n 8 … “Do duyên xúc nên thọ sanh khởi”.
Vi-n 9 … “Do duyên sáu xứ nên xúc sanh khởi”.
Vi-n 10 … “Do duyên danh sắc nên sáu xứ sanh khởi”.
Vi-n 11 … “Do duyên thức nên danh sắc sanh khởi”.
Vi-n 12 … “Do duyên hành nên thức sanh khởi”.
Vi-n 13 … “Do duyên vô minh nên hành sanh khởi”.
Vi-n 14 —Này Hiền giả Saviṭṭha, ngoài lòng tin, ngoài ưa thích, ngoài truyền thuyết, ngoài thẩm lự các điều kiện, ngoài thẩm định và chấp nhận quan điểm, tôi biết được, tôi thấy được: “Do duyên vô minh, các hành sanh khởi”.
Vi-n 15 —Này Hiền giả Musīla, ngoài lòng tin, ngoài ưa thích, ngoài truyền thuyết, ngoài thẩm lự các điều kiện, ngoài sự thẩm định và chấp nhận quan điểm, Tôn giả Musīla tự mình có trí biết như sau: “Do sanh diệt, nên già chết diệt”.
Vi-n 16 —Này Hiền giả Saviṭṭha, ngoài lòng tin, ngoài ưa thích, ngoài truyền thuyết, ngoài thẩm lự các điều kiện, ngoài thẩm định và chấp nhận quan điểm, tôi biết như sau, tôi thấy như sau: “Do sanh diệt, nên già chết diệt”.
Vi-n 17 —Này Hiền giả Musīla, ngoài lòng tin, ngoài ưa thích, ngoài truyền thuyết, ngoài thẩm lự các điều kiện, ngoài thẩm định và chấp nhận quan điểm, Tôn giả Musīla tự mình có trí biết như sau: “Do hữu diệt, nên sanh diệt”.
Vi-n 18-24 … “Do thủ diệt, nên hữu diệt… Do ái diệt, nên thủ diệt… Do thọ diệt, nên ái diệt… Do xúc diệt nên thọ diệt… Do sáu xứ diệt, nên xúc diệt… Do danh sắc diệt, nên sáu xứ diệt… Do thức diệt, nên danh sắc diệt… Do hành diệt, nên thức diệt… Do vô minh diệt, nên hành diệt”.
Vi-n 25 —Này Hiền giả Saviṭṭha, ngoài lòng tin, ngoài ưa thích, ngoài truyền thuyết, ngoài thẩm lự các điều kiện, ngoài thẩm định và chấp nhận quan điểm, tôi biết như sau, tôi thấy như sau: “Do vô minh diệt, nên hành diệt”
Vi-n 26 —Này Hiền giả Musīla, ngoài lòng tin, ngoài ưa thích, ngoài truyền thuyết, ngoài thẩm lự các điều kiện, ngoài thẩm định và chấp nhận quan điểm, Tôn giả Musīla tự mình có trí biết như sau: “ Do hữu diệt là Niết-bàn”.
Vi-n 27 —Này Hiền giả Saviṭṭha, ngoài lòng tin, ngoài ưa thích, ngoài truyền thuyết, ngoài thẩm lự các điều kiện, ngoài thẩm định và chấp nhận quan điểm, tôi biết như sau, tôi thấy như sau: “Do hữu diệt là Niết-bàn”.
Vi-n 28 —Như vậy, Tôn giả Musīla là bậc A-la-hán đã đoạn tận các lậu hoặc?
Vi-n 29 Khi nghe nói vậy, Tôn giả Musīla giữ im lặng.
II
Vi-n 30 Rồi Tôn giả Nārada nói với Tôn giả Saviṭṭha:
—Này Hiền giả Saviṭṭha, lành thay nếu tôi được hỏi câu này. Hãy hỏi tôi câu hỏi này, và tôi sẽ trả lời cho Hiền giả câu hỏi này.
Vi-n 31 —Tôn giả Nārada hãy lấy câu hỏi này. Tôi sẽ hỏi Tôn giả Nārada câu hỏi này. Và Tôn giả Nārada hãy trả lời cho tôi câu hỏi này.
Vi-n 32-57 …—Này Hiền giả Saviṭṭha, ngoài lòng tin… tôi biết như sau, tôi thấy như sau: “Do hữu diệt là Niết-bàn”.
Vi-n 58 —Như vậy, Tôn giả Nārada là bậc A-la-hán, đã đoạn tận các lậu hoặc?
Vi-n 59 —Này Hiền giả, “Do hữu diệt là Niết-bàn”, tôi khéo thấy như chơn nhờ chánh trí tuệ. Nhưng tôi không phải là vị A-la-hán đã đoạn tận các lậu hoặc.
Vi-n 60 Ví như trên một con đường hoang vắng có một giếng nước. Tại đấy không có dây, không có gàu nước. Rồi có người đi đến, bị nóng bức bách, bị nóng áp đảo, mệt mỏi, run rẩy, khát nước. Người ấy ngó xuống giếng và biết được: “Giếng này có nước”, nhưng đứng chịu, thân thể không chạm nước.
Vi-n 61 Cũng vậy, này Hiền giả, “Hữu diệt là Niết-bàn”, tôi khéo thấy như chơn nhờ chánh trí tuệ, nhưng tôi không phải là vị A-la-hán đã đoạn tận các lậu hoặc.
III
Vi-n 62 Khi được nói vậy, Tôn giả Ānanda nói với Tôn giả Saviṭṭha:
—Này Hiền giả Saviṭṭha, nói như vậy thời Hiền giả nói gì về Tôn giả Nārada?
Vi-n 63 —Này Hiền giả Ānanda, nói như vậy, tôi không nói gì về Tôn giả Nārada, ngoài sự tốt lành, ngoài sự tốt đẹp.
Ekaṁ samayaṁ āyasmā ca musilo āyasmā ca paviṭṭho āyasmā ca nārado āyasmā ca ānando kosambiyaṁ viharanti ghositārāme.
Atha kho āyasmā paviṭṭho āyasmantaṁ musilaṁ etadavoca:
“aññatreva, āvuso musila, saddhāya aññatra ruciyā aññatra anussavā aññatra ākāraparivitakkā aññatra diṭṭhinijjhānakkhantiyā atthāyasmato musilassa paccattameva ñāṇaṁ:
‘jātipaccayā jarāmaraṇan’”ti?
“Aññatreva, āvuso paviṭṭha, saddhāya aññatra ruciyā aññatra anussavā aññatra ākāraparivitakkā aññatra diṭṭhinijjhānakkhantiyā ahametaṁ jānāmi ahametaṁ passāmi:
‘jātipaccayā jarāmaraṇan’”ti.
“Aññatreva, āvuso musila, saddhāya aññatra ruciyā aññatra anussavā aññatra ākāraparivitakkā aññatra diṭṭhinijjhānakkhantiyā atthāyasmato musilassa paccattameva ñāṇaṁ:
‘bhavapaccayā jātīti …pe…
upādānapaccayā bhavoti …
taṇhāpaccayā upādānanti …
vedanāpaccayā taṇhāti …
phassapaccayā vedanāti …
saḷāyatanapaccayā phassoti …
nāmarūpapaccayā saḷāyatananti …
viññāṇapaccayā nāmarūpanti …
saṅkhārapaccayā viññāṇanti …
avijjāpaccayā saṅkhārā’”ti?
“Aññatreva, āvuso paviṭṭha, saddhāya aññatra ruciyā aññatra anussavā aññatra ākāraparivitakkā aññatra diṭṭhinijjhānakkhantiyā ahametaṁ jānāmi ahametaṁ passāmi:
‘avijjāpaccayā saṅkhārā’”ti.
“Aññatreva, āvuso musila, saddhāya aññatra ruciyā aññatra anussavā aññatra ākāraparivitakkā aññatra diṭṭhinijjhānakkhantiyā atthāyasmato musilassa paccattameva ñāṇaṁ:
‘jātinirodhā jarāmaraṇanirodho’”ti?
“Aññatreva, āvuso paviṭṭha, saddhāya aññatra ruciyā aññatra anussavā aññatra ākāraparivitakkā aññatra diṭṭhinijjhānakkhantiyā ahametaṁ jānāmi ahametaṁ passāmi:
‘jātinirodhā jarāmaraṇanirodho’”ti.
“Aññatreva, āvuso musila, saddhāya aññatra ruciyā aññatra anussavā aññatra ākāraparivitakkā aññatra diṭṭhinijjhānakkhantiyā atthāyasmato musilassa paccattameva ñāṇaṁ:
‘bhavanirodhā jātinirodhoti …pe…
upādānanirodhā bhavanirodhoti …
taṇhānirodhā upādānanirodhoti …
vedanānirodhā taṇhānirodhoti …
phassanirodhā vedanānirodhoti …
saḷāyatananirodhā phassanirodhoti …
nāmarūpanirodhā saḷāyatananirodhoti …
viññāṇanirodhā nāmarūpanirodhoti …
saṅkhāranirodhā viññāṇanirodhoti …
avijjānirodhā saṅkhāranirodho’”ti?
“Aññatreva, āvuso paviṭṭha, saddhāya aññatra ruciyā aññatra anussavā aññatra ākāraparivitakkā aññatra diṭṭhinijjhānakkhantiyā ahametaṁ jānāmi ahametaṁ passāmi:
‘avijjānirodhā saṅkhāranirodho’”ti.
“Aññatreva, āvuso musila, saddhāya aññatra ruciyā aññatra anussavā aññatra ākāraparivitakkā aññatra diṭṭhinijjhānakkhantiyā atthāyasmato musilassa paccattameva ñāṇaṁ:
‘bhavanirodho nibbānan’”ti?
“Aññatreva, āvuso paviṭṭha, saddhāya aññatra ruciyā aññatra anussavā aññatra ākāraparivitakkā aññatra diṭṭhinijjhānakkhantiyā ahametaṁ jānāmi ahametaṁ passāmi:
‘bhavanirodho nibbānan’”ti.
“Tenahāyasmā musilo arahaṁ khīṇāsavo”ti?
Evaṁ vutte, āyasmā musilo tuṇhī ahosi.
Atha kho āyasmā nārado āyasmantaṁ paviṭṭhaṁ etadavoca:
“sādhāvuso paviṭṭha, ahaṁ etaṁ pañhaṁ labheyyaṁ.
Maṁ etaṁ pañhaṁ puccha.
Ahaṁ te etaṁ pañhaṁ byākarissāmī”ti.
“Labhatāyasmā nārado etaṁ pañhaṁ.
Pucchāmahaṁ āyasmantaṁ nāradaṁ etaṁ pañhaṁ.
Byākarotu ca me āyasmā nārado etaṁ pañhaṁ.
Aññatreva, āvuso nārada, saddhāya aññatra ruciyā aññatra anussavā aññatra ākāraparivitakkā aññatra diṭṭhinijjhānakkhantiyā atthāyasmato nāradassa paccattameva ñāṇaṁ:
‘jātipaccayā jarāmaraṇan’”ti?
“Aññatreva, āvuso paviṭṭha, saddhāya aññatra ruciyā aññatra anussavā aññatra ākāraparivitakkā aññatra diṭṭhinijjhānakkhantiyā ahametaṁ jānāmi ahametaṁ passāmi:
‘jātipaccayā jarāmaraṇan’”ti.
“Aññatreva, āvuso nārada, saddhāya aññatra ruciyā aññatra anussavā aññatra ākāraparivitakkā aññatra diṭṭhinijjhānakkhantiyā atthāyasmato nāradassa paccattameva ñāṇaṁ—
bhavapaccayā jāti …pe…
avijjāpaccayā saṅkhārā”ti?
“Aññatreva, āvuso paviṭṭha, saddhāya aññatra ruciyā aññatra anussavā aññatra ākāraparivitakkā aññatra diṭṭhinijjhānakkhantiyā ahametaṁ jānāmi ahametaṁ passāmi:
‘avijjāpaccayā saṅkhārā’”ti.
“Aññatreva, āvuso nārada, saddhāya aññatra ruciyā aññatra anussavā aññatra ākāraparivitakkā aññatra diṭṭhinijjhānakkhantiyā atthāyasmato nāradassa paccattameva ñāṇaṁ:
‘jātinirodhā jarāmaraṇanirodho’”ti?
“Aññatreva, āvuso paviṭṭha, saddhāya aññatra ruciyā aññatra anussavā aññatra ākāraparivitakkā aññatra diṭṭhinijjhānakkhantiyā ahametaṁ jānāmi ahametaṁ passāmi:
‘jātinirodhā jarāmaraṇanirodho’”ti.
“Aññatreva, āvuso nārada, saddhāya aññatra ruciyā aññatra anussavā aññatra ākāraparivitakkā aññatra diṭṭhinijjhānakkhantiyā atthāyasmato nāradassa paccattameva ñāṇaṁ:
‘bhavanirodhā jātinirodhoti …pe…
avijjānirodhā saṅkhāranirodho’”ti?
“Aññatreva, āvuso paviṭṭha, saddhāya aññatra ruciyā aññatra anussavā aññatra ākāraparivitakkā aññatra diṭṭhinijjhānakkhantiyā ahametaṁ jānāmi ahametaṁ passāmi:
‘avijjānirodhā saṅkhāranirodho’”ti.
“Aññatreva, āvuso nārada, saddhāya aññatra ruciyā aññatra anussavā aññatra ākāraparivitakkā aññatra diṭṭhinijjhānakkhantiyā atthāyasmato nāradassa paccattameva ñāṇaṁ:
‘bhavanirodho nibbānan’”ti?
“Aññatreva, āvuso paviṭṭha, saddhāya aññatra ruciyā aññatra anussavā aññatra ākāraparivitakkā aññatra diṭṭhinijjhānakkhantiyā ahametaṁ jānāmi ahametaṁ passāmi:
‘bhavanirodho nibbānan’”ti.
“Tenahāyasmā nārado arahaṁ khīṇāsavo”ti?
“‘Bhavanirodho nibbānan’ti kho me, āvuso, yathābhūtaṁ sammappaññāya sudiṭṭhaṁ, na camhi arahaṁ khīṇāsavo.
Seyyathāpi, āvuso, kantāramagge udapāno, tatra nevassa rajju na udakavārako.
Atha puriso āgaccheyya ghammābhitatto ghammapareto kilanto tasito pipāsito, so taṁ udapānaṁ olokeyya.
Tassa ‘udakan’ti hi kho ñāṇaṁ assa, na ca kāyena phusitvā vihareyya.
Evameva kho, āvuso, ‘bhavanirodho nibbānan’ti yathābhūtaṁ sammappaññāya sudiṭṭhaṁ, na camhi arahaṁ khīṇāsavo”ti.
Evaṁ vutte, āyasmā ānando āyasmantaṁ paviṭṭhaṁ etadavoca:
“evaṁvādī tvaṁ, āvuso paviṭṭha, āyasmantaṁ nāradaṁ kiṁ vadesī”ti?
“Evaṁvādāhaṁ, āvuso ānanda, āyasmantaṁ nāradaṁ na kiñci vadāmi aññatra kalyāṇā aññatra kusalā”ti.
Aṭṭhamaṁ.